SākumsSkolēniemKonsultāciju laikiAktualitātesStiprā puse - smaids. Intervija ar Mārupes vidusskolas skolotāju Sintiju Jurdžu

Stiprā puse - smaids. Intervija ar Mārupes vidusskolas skolotāju Sintiju Jurdžu

Sintija Jurdzha 2 webIntervija ar Mārupes vidusskolas absolventi, tagad jauno skolotāju un 1.c klases audzinātāju Sintiju Jurdžu. Skolotāju intervē mediju pulciņa dalībnieks Artūrs Bondars, 7.a klase.

Sveiki!

Sveiks, sveiks!

Vai varat aprakstīt, kāda izskatās viena diena skolotājas dzīvē?

Ooo, kāds pirmais jautājums! Es atnāku uz skolu, esmu jau gatava darbam, sagatavojos, apskatu vajadzīgās lietas, kas ir vajadzīgas priekš stundas. Bieži vien bērni nāk jau pirms skolotājas. Pirmajā klasē tā notiek daudzas reizes, un tad nu vienkārši ķeros klāt darbam – stunda, starpbrīdis, stunda, starpbrīdis. Galvenais sagatavot tā, lai bērniem ir interesanti un lai skolotājai pašai prieks.

Cik bērni ir Jūsu audzināmajā klasē?

Divdesmit deviņi.

Profila bildes 1Vai ar viņiem ir grūti sastrādāties?

Kopumā es teiktu, ka nē. Sākumā, kā jau pirmajā klasē, ir grūti, bet pēc tam tu pierodi, atrodi metodes un viss notiek.

Kad sapratāt to, ka gribat kļūt par skolotāju?

Ooo, nu es domāju, ka tas bija diezgan sen, jo agrāk pati ar māsu spēlējos mazajās skoliņās un kaut kā tas ir bijis laikam dzīves aicinājums, lai gan ģimenē neviens nav skolotājs, kas man pašai šķiet mazliet dīvaini, bet nu tā laikam sanācis.

Varbūt beidzot divpadsmito klasi esat gribējusi kļūt par ko citu?

Man šķiet, ka tomēr bija tas skolotājas uzdevums – skolotājas misija jau tad, un es tiešām gāju uz to mērķi, un tad uzreiz pēc divpadsmitās klases biju nolēmusi. Tas bija tāds apzināts lēmums.

Kādas bija attiecības ar skolotājiem, kuri pasniedza mācību priekšmetus?

Tā kā mācījos šajā skolā, tad attiecības manuprāt bija ļoti labas. Vēl joprojām tā ir – tagad esam kolēģi, bet iepriekš skolotājas un skolēns. Manuprāt ļoti labas.

Vai tas nešķiet dīvaini, ka viņi iepriekš bija skolotāji un tagad – kolēģi?

Jā, protams, ka ir mazliet dīvaini – ejot tu sasveicinies jau kā kolēģis, bet man, manuprāt, ir vienkāršāk, jo es šeit nemācījos no pirmās līdz ceturtajai klasei. Es sāku no piektās līdz divpadsmitajai klasei un ja tie paši skolotāji, kuri mani būtu mācījuši sākumskolā, tagad būtu kolēģi, tad tas būtu mazliet dīvaini. Bet tā kā mani skolotāji bija vidusskolas un pamatskolas posmā, tad tā saikne un tā sajūta ir mazliet citādāka.

Profila bildes 36Vai tagad saskatāt kādu līdzību ar to, kā mācīja agrāk un to, kādas metodes ir tagad?

Manuprāt, tagad mācību process ir daudz radošāks, interaktīvs pavisam noteikti, jo ir ļoti daudz tehnoloģiju un tās arī tiek izmantotas, jo agrāk tiešām bija tikai mācību grāmata un burtnīca. Tagad tas, protams, ir tas pats, bet mēs paralēli pieliekam klāt visam dažādus uzdevumus, kas ir interaktīvi ar metodēm, dokumentu kamerām un visu pārējo.

Kā bērniem patīk šādi interaktīvi uzdevumi?

Mana uztvere ir tāda, pati gāju praksē. Bērniem patīk gan zaļā tāfele, gan jaunie materiāli un dokumentu kameras, bet tas ir līdz brīdim. Viņi sākumā pierod pie kaut kā un, tad tas nešķiet tik interesanti, kā sākumā. Es teiktu, ka savā ziņā viņi pierod pie tā, un tad arī ir redzams – patīk vai nepatīk.

Kuri priekšmeti skolā Jums vislabāk padevās?

Man pavisam noteikti padevās zīmēšana. Es gan nevarētu teikt, ka mājturība, bet pēc specializācijas esmu arī mājturības skolotāja. Tad laikam tie radošie priekšmeti vairāk.

Varbūt patika nevis priekšmets, bet gan skolotājs, kurš pasniedza šo priekšmetu?

Tā bija citos priekšmetos, bet tie priekšmeti tomēr man nepadevās. Bija skolotāji, kuri man patika, bet priekšmets vienalga nepadevās, un šajā skolā tieši viens tāds ir un to noteikti visi pamatskolas un vidusskolas skolēni zina, tāpēc nesaukšu vārdā.

Kādas ir Jūsu kā skolotājas stiprās puses?

Stiprās puses? Smaids, ar kuru nāku es katru dienu, jo bez tā… Bērni ļoti uzsūc, viņi ir kā sūklīši, viņi uzsūc emocijas un ja tu nenāksi ar smaidu vai ar prieku, tad tev neviena stunda nesanāks, lai ko tu darītu, lai kā tu censtos. Protams, katrai skolotājai katra stunda nesanāk un tad, kad kāda sanāk, tu smaidi priecājies un ja nesanāk vienalga ir jāsmaida. Tāds ir mans moto.

Cik saprotu, Jūs savai audzināmajai klasei mācāt vairākus priekšmetus?

Tieši tā. Tie ir kādi seši: matemātika, latviešu valoda, sociālās zinības, dabas zinības. Varbūt, kādu izlaidu.

Kuru no minētajiem priekšmetiem Jums visvairāk patīk mācīt?

Kuru man visvairāk patīk mācīt? Hmm, labs jautājums. Pagaidām es teiktu, ka man ļoti patīk mācīt matemātiku, jo pirmajā klasē viņi ļoti aktīvi grib celt rokas, un viņi tiešām zina, kas ir jādara, bet ar laiku es domāju, ka tā lieta, kas man patiktu, būtu mājturība, jo man ir ļoti radoša klase. Laikam tāpēc, ka es pati esmu radoša un tad nu sanāk tā, ka viņi tiešām ar aizrautību dara to, ko es saku.

(Intervijas turpinājums pēc bildes)

20151022 124252

Ko Jūs labāk mācītu pirmo vai divpadsmito klasi?

Pirmo, noteikti pirmo!

Kādēļ tieši pirmo klasi?

Mmm, man šķiet, ka tas kontakts ar mazākiem bērniem ir daudz labāks nekā ar lielākiem, un vēl es pagaidām pati sevi neredzu – es esmu pati gana jauna, lai nostātos divpadsmito priekšā. Tur vajag būt ar iekšām.

Kā iztēlojaties vecumdienas?

Vecumdienas, tāds jautājums! Kā jau visas sievietes ar mazbērniem, bērniem, sunīti, pagalmu. Es gribētu pavadīt ļoti skaistas vecumdienas, jā!

Kā relaksējaties pēc garas darba nedēļas?

Pavadu brīvo laiku ar mīļoto cilvēku, dodos uz koncertiem, uz “Prāta vētras” koncertiem, uz lekcijām, kino, un apmeklēju tādus dažādus pasākumus.

Tad kādam mūzikas stilam dodat priekšroku?

Nu, ja es tev pasaku “Prāta vētra”, es domāju tev viss būs skaidrs.

Tātad viena konkrēta grupa nevis stils?

Stils, es neteiktu. Man ļoti patīk latviešu dziesmas, patīk arī ārzemju mūzika. Man patīk dažnedažāds stils. Tas var būt no zaļumballes līdz pat kaut kam trakākam. Tas pats “Bermudu Divstūris”, esmu modernā skolotāja. Kamēr neesmu gados, varu klausīties daudz ko.

Profila bildes 14Cik bieži braucat ārpus Latvijas?

Reizi gadā pavisam noteikti dodos ceļojumos. Sakrāju naudiņu un tad reizi gadā tiešām braucu.

Vai lasāt horoskopus?

Jā, ļoti! Savā ziņā šķiet muļķīgi, bet dažreiz pat ticu. Pēdējā laikā, kad sāku strādāt par skolotāju, lasu mazāk, jo ļoti ietekmējos un tāpēc es lasu dienas beigās, kad diena pagājusi.

Cik bieži tie piepildās?

Jā, ļoti bieži, tāpēc es lasu labāk beigās, tad es pārliecinos ir vai nav.

Varbūt ticat arī karmai?

Nu lūk – par karmu ir cits jautājums. Horoskopi ir tāds… Karma šķiet mazliet biedējošāka, tāpēc es tā mazliet izvairos no tās. Vairāk teikšu, ka neticu nekā ticu.

Vai uzskatāt, ka, nelasot jaunākās Facebook ziņas un Twitter tvītus, ko zaudēsiet?

Ha, ārprāts! Noteikti, ka nē. Agrāk protams tad, kad esi jauns, neteikšu, ka esmu veca, tad arī lasīju, uhh, kā lasīju, bet tagad nav laika. Ja tu neizlasi divas trīs dienas, arī nekas nenotiek. Twitter arī vairs neapmeklēju. Agrāk lasīju katru dienu, pat vairākas stundas. Lūk, tagad ir pienācis tas brīdis, kad svarīgāka ir ģimene, darbs, bērni, kontroldarbi.

Cik ilgu laiku varētu iztikt bez interneta lietošanas, atskaitot e-klasi darbā?

Atskaitot e-klasi? Mierīgi nedēļu, droši nedēļu. Ja es aizbrauktu kādā ceļojumā, tad bez interneta varētu izturēt ilgi. Tas man nav primārais, protams, man ļoti interesē, kas notiek ārpus manas ikdienas dzīves un skolas. Tā kā žurnālus es īsti nepērku, es ziņas lasu TVnetā, internetā, tātad internets ir vajadzīgs.

Paldies par interviju!

Tev arī paldies, man ļoti patika jautājumi!

Sintija Jurdzha web

Mūsu skolā vēl ir daudz interesantu cilvēku, kurus varētu intervēt, un notikumu, par kuriem veidot rakstus. Pievienojies mediju pulciņam un piedalies skolas avīzes satura veidošanā! Mediju pulciņš notiek katru pirmdienu plkst.15.00 2.3.kab. Mediju pulciņam var sekot līdzi arī online kursā.

Atgriezties augšā