SākumsAktualitātes"Katram cilvēkam ir savs talants." Intervija ar skolotāju Sabīni Putāni

"Katram cilvēkam ir savs talants." Intervija ar skolotāju Sabīni Putāni

S Putane P8030105 small

Šovasar Mārupes vidusskolā darbu uzsāka "Iespējamās misijas" latviešu valodas un literatūras skolotāja Sabīne Putāne. Iepriekš viņa divus gadus nostrādāja Salacgrīvas vidusskolā. Tur audzināmajā klasē skolotājai Sabīnei bija vien 18 skolēni. Viņas tagadējā audzināmajā 5.b klasē ir 28 skolēni. Par darbu lielākās klasēs, iejušanos skolā, gandarījumu strādāt par skolotāju Sabīne Putāne pastāstīja intervijā mediju pulciņa dalībniekam Artūram Bondaram no 8.a klases.

Jūs pirmo gadu strādājat skolā. Kā esat iejutusies?

Īstenībā ļoti labi. Man ir liels prieks par to, kā Mārupē mani uzņēma ar vairākiem patīkamiem pārsteigumiem jau sākot no vasaras. Sāku strādāt augusta beigās ar skolotāju ļoti mērķtiecīgu metodisko darbu, kas salīdzinājumā ar manu iepriekšējo darba vietu man ir absolūts jaunums un patīkams pārsteigums, ka skolotāji jau vasaras periodā mērķtiecīgi virzās uz to, lai maksimāli kvalitatīvi sagatavotos jaunajam mācību semestrim.

S Putane 1 septembris

Uzsākoties 1. semestrim, tās, protams, ir ļoti patīkamas emocijas, satiekot savu audzināmo klasi, ar kuru man ir izveidojies labs, draudzīgs kontakts un līdz ar to tikai labas un pozitīvas emocijas saistībā ar Mārupes vidusskolu. Es šeit jūtos ļoti labi, tas gan saistīts arī ar to, ka es varu būt mājās un pavadīt daudz laika mājās, jo iepriekš es strādāju Salacgrīvā, kas ir ļoti tālu un man nācās braukāt uz darbu pa nedēļām, bet tagad es varu katru vakaru atgriezties mājās, kas dod man daudz lielāku harmonijas sajūtu un prieku, enerģiju, spēju atjaunot enerģiju, lai atkal nāktu uz darbu.

Es Jūsu redzēju Panorāmas sižetā, kur jūs bijāt ļoti priecīga un ar lielu azartu par to, ka sākas skola. Kur jūs sevī rodat šo enerģiju un prieku?

Es ticu, ka katram cilvēkam ir savs talants un joma, kurā viņš spēj sevi vislabāk izpaust. Man ir paveicies ar to, ka vismaz šajā dzīves posmā es esmu atradusi sev jomu, kurā es jūtu gandarījumu un kurš man tiešām arī patīk. Saprotams, ka es nogurstu. Tās 1. septembra emocijas ir ļoti spilgtas un tās atjauno enerģiju. Kur es rodu enerģiju? Nu, es gribētu ticēt, ka es rodu to no gandarījuma sajūtas, kas rodas pēc labi padarīta darba, bet ne katru dienu tā rodas, tāpēc sanāk arī tērēt enerģiju.

Bet tad kopumā ar tādu pašu aizrautību turpināt mācības?

Es katrā gadījumā cenšos, bet ne vienmēr tas tā sanāk. Taču no savas personiskās pieredzes, cik es atceros no skolas un arī augstskolas laika, ka skolēnam ir ļoti svarīgi, lai skolotājs ir izgulējies, labā garastāvoklī, enerģisks, jo mums nevienam tomēr nepatīk klausīties cilvēku, kurš varbūt ir noguris un ar savām dzīves problēmām, darbā mēs tās neizrādām, un es cenšos katru dienu ar entuziasmu nākt uz darbu un dot arī emocionālā ziņā skolēniem visu, ko es varu dot.

Kā ir ar kolēģiem? Esat jau apguvusi visu kolēģu vārdus?

Ir ļoti liels kolektīvs, tādēļ visus vēl neesmu apguvusi, es domāju, ka ne pat pusi. Es esmu šajā procesā, bet arī jau no pieredzes iepriekšējos gados esmu skolotājs, kas pavada ļoti daudz laika klasē ar saviem skolēniem un iepazīšanās ar kolēģiem ir ļoti ilgs un garš process man. Tas notiks ne tuvāko mēnešu garumā, bet tuvāko gadu garumā. Es domāju ka man izdosies arī iepazīties ar kolēģiem, bet ar latviešu valodas skolotājām, ar kurām sanāk vairāk strādāt arī metodiskajās komisijās un arī citiem skolotājiem sanāk iepazīties. Jūtos katrā gadījumā pieņemta un viss ir kārtībā.

Cik svarīgi ir ikdienā uzturēt labas attiecības ar kolēģiem?

Lai mēs savā darba vietā justos labi, mums ir svarīgi tie cilvēki, kas mums ir apkārt. Mēs ar daudz pozitīvākām emocijām spējam veikt savu darbu, ja arī tie cilvēki, kas līdzās mums veic to darbu, ir noskaņoti uz viena viļņa. Taču no otras puses skolotāja darbs ir cieši saistīts ar sadarbību ar skolēnu. Līdz ar to ir dienas, kad es ar kolēģiem tikai sasveicinos gaitenī. Izglītības fokuss Mārupes vidusskolā, tāpat kā jebkurā citā izglītības iestādē, ir skolēns un skolēnu un skolotāju savstarpējās attiecības.

Intervija turpinās zem bildes

S Putane nmm

Vai piedalīsieties Projektu nedēļā un piedāvāsiet kādas tēmas?

Šogad es aktīvi tēmas nepiedāvāšu, jo man ir audzināmā klase, kurai es gaidu, kad man būs viņiem jāvada šie projekta darbi. Ja kāds skolēns proaktīvi atnāks pie manis un piedāvās tēmas, es tam piekritīšu, ja tā tēma būs manā interešu lokā, bet tā es pagaidām vēl atturos no papildu pienākumiem sev.

Kā jums tiktāl veicas ar audzināmo klasi?

Man šķiet ir ļoti paveicies, jo es esmu saņēmusi audzināmo klasi no skolotājas Elitas Voicišas un klasē ir ļoti labas iestrādes. Skolēni ir ļoti patstāvīgi, viņi paši tiek galā ar savām lietām un savām problēmām, lūdz manu palīdzību tikai situācijās, kad tas ir tiešām nepieciešams, kas mani ļoti priecē. Un arī pagaidām mēs esam iztikuši bez nopietniem klases savstarpējiem konfliktiem, kas arī dara mani mierīgu un šķiet, ka viss arī būs kārtībā. Mēs vēl esam tikai sākuma periodā, jo priekšā vēl ir pirmais klases vakars, pirmās ekskursijas, kad vairāk izkristalizēsies, kā mums veiksies, bet pagaidām man ir prieks, ka skolēni pieņem to, ko es viņiem piedāvāju stundās, un ar visām noteikumu sistēmām, luksoforiem un citām metodēm, viņi tās labprāt pieņem un izmanto, un tāpēc es mūsu savstarpējo sadarbību vērtēju kā absolūti veiksmīgu.

Cik Jums bērni ir audzināmajā klasē?

28.

Citreiz skolotāji ir neapmierināti ar to, ka klasē ir 30 bērni? Vai Jūs varbūt gribētu vairāk vai mazāk bērnus audzināmajā klasē?

Tas ir liels izaicinājums arī man, jo pagājušajā audzināmajā klasē man bija tikai 20, vēlākā posmā pat 18 skolēni, bet tagad tie ir 28. Pagaidām es to neesmu sajutusi kā problēmu. Iespējams, ka tas ir vēl priekšā, jo braukt ekskursijā ar 30 jauniem cilvēkiem noteikti būs izaicinājums. Pagaidām skolēnu skaits man netraucē, jo ir iespējams pielāgot mācību metodes, kurās skolēnu skaits ir tikai pluss nevis mīnuss.

Vai ir viegli viņus nokontrolēt?

Audzināmo klasi jā, bet ir citas klases, kuras ir grūtāk kontrolējamas. Bet tieši audzināmajā klasē ir izdevies labi ieviest noteikumu sistēmu, klasvadības sistēmu. Man ir liels prieks, kā šogad strādā Classdojo sistēma, kurā skolēni vāc sev papildus bonusu punktus. Pamatskolas klasēs un arī atsevišķās vidusskolas klasēs tas labi strādā. Tā ir jauna metode arī man, iepriekš es to neesmu izmantojusi, bet šogad esmu uzsākusi, un šķiet, ka skolēniem patīk un tas ir arī efektīvi. Mēs arī sistemātiski un mērķtiecīgi runājam par to, kādu uzvedību es no viņiem sagaidu. Pagaidām arī audzināmajai klasei nav problēmu ar kontroles ieviešanu.

Esat varbūt jau kādam vai kādai ierakstījusi piezīmi?

Jā, es esmu ierakstījusi vairākiem skolēniem piezīmes. Bet tas mans darba stils jeb attieksme pret šo jautājumu ir, ka ir kaut kādi noteikti noteikumi. Ja skolēna rīcība kāpj pāri šiem noteikumiem, es atbilstoši tam, kā esam vienojušies, rakstu šo piezīmi. Tas nav nekas personisks, es ticu, ka skolēnam ir bijuši savi iemesli, kāpēc viņš ir uzvedies tā vai savādāk, bet mans pienākums ir darīt zināmu vecākiem, galvenokārt viņam pašam, ka tās robežas ir pārkāptas, es ierakstu piezīmi, viņš zaudē šo Classdojo punktiņu un mēs strādājam tālāk ar negatīvajām vai pozitīvajām uzvedības sekām, bet tas ir darba procesā. Ir skolēni, kas savāc vairāk tās piezīmes, tad attiecīgi ir darbs ar vecākiem un pa solīšiem kāpjam tālāk, lai risinātu tās problēmas.

Vērtējumu izlikšana – tas Jums ir viegls darbs vai ir grūti izlemt?

Man ir ļoti grūti vērtēt skolēnus, jo tā mūsdienu izglītības sistēma prasa skaitīt kļūdas un par katru kļūdu tomēr sodīt skolēnu. Es gribētu strādāt, dodot pozitīvu atgriezenisko saiti skolēnam. Ne vienmēr tas ir iespējams, jo man tomēr ir jāatzīmē tas, ka viņš šeit ir kļūdījies un tur ir tas mīnuss. Es to cenšos risināt ar konkrētu kritēriju ieviešanu. Ja ir uzdevums un viņā ir konkrēts punktu skaits, tad es esmu pārliecināta par katru punktu – kāpēc un kādās situācijās viņš to varēs iegūt, lai maksimāli izvairītos no kaut kādām neobjektīvām situācijām. No tām cenšos izvairīties.

Vai ir tā, ka citreiz sanāk aizrunāties ar bērniem stundas laikā un novirzīties no stundas temata?

Nu līdz piecām minūtēm es domāju, ka varētu novirzīt uz kādu tematu, uz kuru es pavelkos, bet vispār es neesmu pārāk pļāpātājs ārpus stundas mērķa tematiem.

Kādu iespaidu pēc Jūsu domām esat atstājusi par sevi skolēniem pirmajā mēnesī?

Es ceru, ka atslēgas vārdi ir kārtība, radošās mācību metodes, sadarbība un noteikti arī patstāvīgs darbs. Diezgan maz strādāju frontāli, bet gan lūdzu skolēniem patstāvīgi vai grupās veikt doto uzdevumu.

S Putane 20150815 102438 smallVai spējat apvienot darbu un atpūtu?

Jā, tā ir mana šī gada apņemšanas, proti, nenest darbu mājās. Es strādāju katru dienu līdz pussešiem, mēģinu saplānot arī nākamo dienu šajā laika periodā, pagaidām nesanāk. Pagaidām nevaru paspēt vēl izlabot skolēnu darbus skolā, bet nekas, jo tā ir mana profesionālā pilnveide, ko es noteikti arī ar laiku sasniegšu. Bet jā, sanāk ik pa laikam vakaros atpūsties un darīt sev mīļas lietas, atgūstot sev nepieciešamo enerģiju nākamajai dienai.

Ko vislabprātāk darāt brīvajā laikā, lai relaksētos no skolas?

Man ļoti patīk gatavot. Es skatos arī dažādus kulinārijas raidījumus, eksperimentēju virtuvē un cenšos iepriecināt sev mīļos cilvēkus ar garšīgām vakariņām. Un otrs, ko diezgan nesen esmu sākusi darīt, ir mandalu krāsošana, kas ir man ļoti relaksējošs un diezgan meditatīvs pasākums, kurā varu atslēgt domas un savas emocijas ietvert krāsā un abstraktās formās.

Kāda Jūs esat ārpus skolas? Ir kāda būtiska atšķirība, vai tāpat arī uzvedaties, kā pret bērniem?

Es sliecos ticēt, ka es esmu citādāka ārpus skolas. Skolā es ieņemu savu skolotājas pozīciju, iekāpju savās skolotājas kurpēs, bet, esot mājās, esmu tomēr nedaudz citādāks cilvēks. Dažkārt ģimene un arī vīrs aizrāda, ka es neesmu pārslēgusies, ka es esmu vēl skolotāja, ka cenšos norādīt kaut ko, kas nav mana kompetence. Līdz ar to mēģinu tā kā mainīt tās sociālās lomas. Mājās tomēr būt bez konkrētas noteikumu sistēmas, bez sarkanajām un dzeltenajām kartiņām, tā kā ļauties vairāk notikumu plūsmai.

Ja Jūs dotos uz pamestu salu, kādas trīs lietas tad jūs ņemtu līdzi?

Hmm, lietas, šis ir sarežģīti. Ja dotos uz vientuļu salu, es noteikti kaut kādā veidā ņemtu līdzi vīru, jo viņš mani noteikti varētu izglābt absolūti visās situācijās. Es laikam esmu praktisks cilvēks un ņemtu līdzi kaut ko uguns iegūšanai un kaut kādas citas pirmās nepieciešamības preces, lai izdzīvotu, bet vīrs ir mana prioritāte. Man viņu vajadzētu, lai es izdzīvotu uz vientuļas salas.

Paldies par interviju!

Lūdzu!

S Putane celojums

Atgriezties augšā