SākumsAktualitātes“Lai bērniem būtu prieks nākt uz skolu!”

“Lai bērniem būtu prieks nākt uz skolu!”

Agnija Araka

1.d klases audzinātāju Agniju Araku, kura sāka strādāt Mārupes vidusskolā šajā mācību gadā, intervē mediju pulciņa dalībnieki Aleksandrs Kabakovs (7.b) un Jēkabs Krūmiņš (7.b).

Jēkabs: Labdien! Es jums uzdošu pāris jautājumus.

Agnija: Sveiks, labi!

J: Kāds bija iemesls kādēļ Jūs kļuvāt par skolotāju?

Tas bija mirkļa lēmums absolvējot vidusskolu. Ļoti gribēju strādāt tādā jomā, kur pati varu organizēt savu darbu un redzēt sava darba augļus. Sākotnēji strādāju pirmsskolas izglītības iestādē ar gados jaunākiem audzēkņiem, kur arī sapratu, ka bērniem spēju ļoti daudz dot un iemācīt. Šobrīd esmu 1.d klases skolotāja. Daru visu, lai skolēniem būtu prieks nākt uz skolu un jau tagad redzu rezultātus.

J: Skaidrs! Vai Jūs vēl joprojām mācaties par skolotāju?

Mācījos 4 gadus, vairāk nemācos. Pabeidzu augstskolu ar bakalaura grādu.

J: Kurā skolā vai universitātē Jūs mācījāties pedagoģiju?

Mācījos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.

J: Cik labas atzīmes Jums bija skolas laikos?

Vidusskolā?

J: Nē vispār.

Vidusskolā man bija ļoti labas atzīmes, mācījos tīri virs vidējā, bet  starp skolas izcilniekiem nebiju, tāds nebija mans mērķis. Vidusskolas laikā panākumus lielākoties guvu sportā – tur konkurentu man nebija. Paralēli mācībām vidusskolā es aktīvi iesaistījos dažādās  ārpusstundu aktivitātēs: dziedāju, dejoju, organizēju pasākumus, rakstīju skolas avīzi, aizstāvēju skolas godu sportā.

J: Kuri bija jūsu mīļākie mācību priekšmeti skolā?

Noteikti sports, jo tur man viss sanāca vislabāk, arī visas skolas mērogā. Vēl mīļa man bija mājturība, jo tajā viss notika praktiski. Nepārtraukti pilnveidoju savas dzīvesdarbības prasmes, līdz ar to arī augstskolā mācījos mājturību kā papildus priekšmetu un šobrīd varu līdz 9.klasei to mācīt skolēniem.

J: Kādēļ Jūs nācāt mācīt bērnus Mārupes vidusskolā?

Mācoties augstskolā, jau divreiz biju šeit viesojusies prakses ietvaros. Pamazām iepazinu vidi šeit apkārt, sadraudzējos arī ar pedagogiem, kuri šeit ir ļoti pretimnākoši. Uzrunāja arī tas, ka šī skola ir ļoti bagāta ar tehnoloģijām, kuras mūsdienās ir neatņemama sastāvdaļa ikviena dzīvē. Mācoties augstskolā paviesojos arī daudzās Rīgas skolās, taču rezultātā mani visvairāk uzrunāja tieši Mārupes vidusskola.

J: Kāda bija jūsu sapņu profesija bērnībā?

Noteikti kā jau vairumam meiteņu bērnībā, tas bija sapnis par frizieres profesiju.

J: Kāpēc Jūs mācat tieši sākumskolas klasi? Varbūt Jūs vēlējāties mācīt, piemēram, fiziku, varbūt ķīmiju vai Jūsu iecienīto sportu?

Mana specializācija ir mājturība, bet es tīri vizuāli neatšķiros no vidusskolēniem, līdz ar to es viņu priekšā vēl nejustos tik droši. Varbūt ar laiku, bet ne tagad. Praksē, protams strādāju ar 5.-9. klašu skolēniem taču šobrīd es vairāk sevi redzu sākumskolā.

J: Kādas ir Jūsu aizraušanās bez skolotājas darba?

Nezinu vai tā būs aizraušanās, taču man patīk dejot. Šis arī bija viens no ārpusstundu pasākumiem, ko apmeklēju – mūsdienu dejas, ar kurām piedalījos arī dziesmu un deju svētkos.

J: Kāpēc Jums patīk tieši dejošana? Jums kāds no ģimenes nodarbojās vai Jums uzspieda?

Skolas laikā bija tā, ka katrā klasē bija skolēni, kuri piedalās vairumā no piedāvātajiem pulciņiem, un  es biju viena no tiem. Es izvēlējos gan sportu, gan dejas, gan zīmēšanas, gan visus pārējos pulciņus. Dejošana bija sirdslieta.

rojaJ: Kura ir jūsu dzimta pilsēta?

Es esmu no Rojas.

J: Vai tur ir skaisti?

Manuprāt, tur ir ļoti skaisti!

J: Jums labāk patīk Roja, vai tomēr Mārupe ir skaistāka?

Roja, noteikti Roja, tāpēc ka tur mums ir jūra, kur vasarā var sauļoties. Varbūt ar laiku mīļāka kļūs Mārupe, taču pagaidām šo vietu vēl neesmu īsti iepazinusi.

J: Es dzirdēju ka skola it kā vēlas kļūt par ģimnāziju. Kā jums šķiet vai skolotājas tīšām cenšas likt labas atzīmes skolēniem, lai iegūtu ģimnāzijas titulu?

Godīgi sakot, neesmu lietas kursā par šādu apgalvojumu, jo strādāju šeit tikai pirmo gadu.

J: Skolotāji cenšas skolēniem pacelt uz augšu atzīmes, lai dabūtu ģimnāzijas titulu?

Es pieņemu, ka kaut kāda ziņā jau tā varētu būt, ka paceļ kādu atzīmi, bet, manuprāt, tas galvenokārt ir par skolēnu attieksmi, lai motivētu tos, kuriem viss tik labi uzreiz nesanāk.  

J: Kā Jums šķiet, vai tuvajā nākotnē Mārupes vidusskola varētu kļūt par ģimnāziju?

Ja tāds būs skolas mērķis un prioritāte, tad noteikti, ka varētu, taču tas nenotiek uzreiz.

J: Paldies par interviju!

Paldies jums!

Agnija Araka b

Mūsu skolā vēl ir daudz interesantu cilvēku, kurus varētu intervēt, un notikumu, par kuriem veidot rakstus. Pievienojies mediju pulciņam un piedalies skolas avīzes satura veidošanā! Mediju pulciņš notiek katru pirmdienu plkst.15.00 2.3.kab. Mediju pulciņam var sekot līdzi arī online kursā.

Atgriezties augšā