SākumsAktualitātesMārupes vidusskolas skolotāji laikrakstam "Diena" komentē centralizēto eksāmenu saturu

Mārupes vidusskolas skolotāji laikrakstam "Diena" komentē centralizēto eksāmenu saturu

CE Diena
Foto - Kristaps Kalns, Dienas mediji

Vienas no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā "Diena" apkopoja skolotāju un skolēnu domas par šā gada centralizētajiem eksāmeniem. Lielu daļu raksta veido Mārupes vidusskolas direktora vietnes Andželas Sokolovas un fizikas skolotāja Modra Šāvēja atbildes. Kā raksta "Diena", vairākumam aptaujāto skolotāju un skolēnu kopumā eksāmeni nešķita sarežģītāki kā pagājušajā gadā, taču daži norādīja uz atšķirībām gan uzdevumu formulēšanā, gan prasībās.

"Skatoties, kā ne tikai matemātikas, bet visi CE kopumā ir mainījušies pēdējo piecu gadu griezumā, jāteic, ka ar katru gadu arvien vairāk tiek iekļauti tādi uzdevumi, kuri prasa no skolēna kompleksu zināšanu kopumu, lai tos atrisinātu pareizi," pārdomās dalās A.Sokolova. Kā piemēru minot matemātikas eksāmena uzdevumus, A.Sokolova norāda, ka agrāk procentuāli bija vairāk uzdevumu, kuros bija prasība tikai izrēķināt rezultātu. "Tagad ir vairāk tādu uzdevumu, kas balstīti uz analītisko un loģisko domāšanu, piemēram, šogad 2. un 3.daļā vairākos uzdevumos bija prasība "nosaku un pamato", kas nozīmē, ka skolēnam ne tikai ir jāzina, kāda formula ir jāizmanto, bet arī jābūt teorētiskajām zināšanām, lai varētu paskaidrot, kā iegūtais rezultāts ir radies un kādas sakarības var saskatīt. Vairākums eksāmenu uzdevumu ne tikai matemātikā, bet arī vēsturē un latviešu valodā ir veidoti tā, lai skolēnam būtu jāizmanto ne vien praktiskās, bet arī teorētiskās risināšanas prasmes," stāsta A.Sokolova.

Skolotājiem, lai sagatavotu skolēnus eksāmeniem, pēc viņas domām, ir jāpielāgo mācību grāmatu uzdevumi tā, lai tie pēc struktūras un uzbūves vairāk līdzinātos eksāmenu uzdevumiem. Lielākoties klasē uzdevumi tiek pildīti atbilstoši tēmai, kura tiek mācīta, taču eksāmena uzdevumā var būt apvienotas vairākas tēmas un formulas, kuras skolēnam jāprot noteikt, izrēķināt un izskaidrot. "Pēdējos gados matemātikas eksāmenā parādās uzdevumi, kuros nepieciešams izmantot arī fizikas formulas," piebilst A.Sokolova.

Arī Mārupes vidusskolas fizikas skolotājs Modris Šāvējs atzīst, ka prasība skolēniem izmantot kompleksu zināšanu kopumu eksāmenos ir novērojama jau vairākus gadus. Uzdevumi vairs nebalstās tikai uz vienkāršu aprēķinu veikšanu, bet tiek doti uzdevumi, kuri ir "iepīti reālās dzīves situācijās". Viņaprāt, skolēniem ir grūtāk sagatavoties eksāmenam, taču prasības, kādas zināšanas ir jāizmanto, nav tik sarežģītas, kā varētu šķist. Kā negatīvu aspektu eksāmena norises kārtībā M.Šāvējs min atbilžu lapas. "Eksāmenu sastādītāju lēmums, ka eksāmena atbildes ir jāpārraksta atsevišķā atbilžu lapā, nav visai lietderīgs, jo vairākums skolēnu sūdzas, ka pusstundas ir par maz, lai pārrakstītu atbildes," stāsta M.Šāvējs un norāda, ka atbilžu lapās ir ne tikai jāatzīmē pareizi atbilžu varianti, bet arī jāieraksta atbildes. Šāda kārtība ieviesta aizvadītajā gadā, taču nebija pilnvērtīga parauga, lai skolēni varētu saprast, kā pareizi jānoformē atbildes. Jaunā kārtība esot negatīvi ietekmējusi pagājušā gada fizikas eksāmena rezultātus.

Raksta noslēgumā A.Sokolova skaidrot, ka mēdz būt divdomīgi uzdevumi, kuriem ir iespējami vairāki risinājumu veidi, tāpēc pareizās atbildes arī var būt vairākas. "Taču, aplūkojot eksāmenu sastādītāju atbildes, var redzēt, ka veiks, kā būtu jāformulē pilnīgi pareiza atbilde, atšķiras," atzīmē A.Sokolova un piebilst, ka, viņasprāt, būtu vērts pārdomāt, kā formulēt eksāmena jautājumus un prasības tā, lai skolēni saprastu, kādā secībā ir jāveic matemātiskās darbības, lai uzdevums būtu atrisināts pilnībā pareizi.

CE rezultati
CE vidējie rezultāti Latvijā pēdējos 3 gados. Dati: VISC

Meklēt mājaslapā

Atgriezties augšā